Par aizspriedumu sauc pārsteidzīgu, novecojušu vai citādi nepietiekami pamatotu spriedumu. Nereti par aizspriedumiem dēvē kādu sociālu grupu negatīvu vērtējumu, kas balstīts uz vispārinājumu. Aizspriedumi bieži vien ir stereotipu pamatā, nevis otrādi, tie parasti izpaužas diskriminācijā pret kādu grupu vai atsevišķiem tai piederīgajiem vērstā uzvedībā. Aizspriedumi var būt saistīti arī ar cilvēku dzimumu. Aizspriedumus nosaka cilvēku sociāli ekonomiskais statuss, sociāli ekonomiskā situācija un sabiedrībā valdošā ideoloģija. Atbrīvošanās no aizspriedumiem ir ļoti grūta, to saknes bieži vien ir meklējamas jau agrā bērnībā, tos uztur un nostiprina cilvēka informācijas uztveres un apstrādes atsevišķi mehānismi, reizēm arī rakstītas vai nerakstītas sabiedrībā pieņemtās normas. Individuāli kontakti var mazināt aizspriedumus pret kādu vai pat novest pie pilnīgas to izskaušanas. Aizspriedumus var ietekmēt ne tikai tiešie kontakti, bet arī to vai citu grupu atspoguļojums masu informācijas līdzekļos, kinofilmās, literatūrā[1].

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Reņģe V., 1999, Organizāciju psiholoģija, Kamene, 171. lpp.