Aizkarpatu apgabals (ukraiņu: Закарпатська область) vai Aizkarpatija (ukraiņu: Закарпаття) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Ivanofrankivskas un Ļvivas apgabaliem ziemeļaustrumos, kā arī Polijas Piekarpatu vojevodisti ziemeļos, Slovākiju ziemeļrietumos, Ungāriju dienvidrietumos un Rumāniju dienvidos.

Aizkarpatu apgabals
Закарпатська область
—  apgabals  —
Skats uz Palanokas pili
Skats uz Palanokas pili
Skats uz Palanokas pili
Flag of Aizkarpatu apgabals
Karogs
Coat of arms of Aizkarpatu apgabals
Ģerbonis
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Užhoroda
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 12 777 km²
Iedzīvotāji (2020)
 - Kopā 1 253 791
 - Blīvums 98,1/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (80,5%)
ungāri (12,1%)
Mājaslapa: www.carpathia.gov.ua
Aizkarpatu apgabals Vikikrātuvē

Apgabala ziemeļu/ziemeļaustrumu daļa atrodas Karpatu kalnos, dienvidrietumu daļa — Aizkarpatu zemienē. Bez ukraiņiem, apgabalā kompakti gar Ungārijas robežu dzīvo ungāri, gar — Rumānijas robežu — rumāņi. Kalnos dzīvo rusīnu, lemku, boiku un hucuļu etniskās grupas.

Vēsture labot šo sadaļu

Kopš 1000. gada Karpatu pakāje (ungāru: Kárpátalja) bija Ungārijas Karalistes pakļautībā. Pēc ungāru sakāves Mohāčas kaujā 1571. gadā rusīnu apdzīvotās teritorijas austrumu daļa kļuva par Transilvānijas hercogistes daļu. Pēc turku sakāves 1683. gada Vīnes kaujā visu Karpatu provinci pakļāva Habsburgu impērija. Pēc ungāru sacelšanās 1867. gadā tā kļuva par Austroungārijas dubultmonarhijas daļu un ietilpa Beregas, Ungas, Ugošas un Maramurešas komitātos. Pēc Austroungārijas sabrukuma to 1918. gada 1. novembrī to pasludināja par Rietumukrainas Tautas Republikas daļu, drīz to okupēja Rumānijas armija, 1919. gada martā Ungārijas Padomju republikas armija, bet pēc Trianonas līguma nosacījumiem rusīnu un ungāru apdzīvotā zeme ietilpa ČehoslovākijāPiekarpatu Rutēnija (čehu: Podkarpatská Rus).

1938. gada novembrī pēc Minhenes vienošanās Ungārija atguva Karpatu Rutēnijas dienvidu daļu, Pēc Slovākijas neatkarības pasludināšanas 1939. gada 15. martā tika pasludināta arī Aizkarpatu Ukrainas neatkarība, tomēr līdz 18. martam to ieņēma Ungārijas karaspēks, dienviddaļu anektēja Ungārija. 1944. gada oktobrī Karpatu Ukrainu okupēja Sarkanā armija, tā paša gada novembrī tika nodibināta padomju vara un 1945. gada 29. jūnijā Čehoslovākijas prezidents Edvards Benešs bija spiests parakstīt atteikšanos no Karpatu Rutēnijas, jūlijā tika pasludināta apvienošanās ar Ukrainas PSR. 1947. gada Parīzes miera līgumā Ungārija atteicās no 1938. un 1939. gadā iegūtās teritorijas.

Teritoriālā piederība dažādos laikmetos labot šo sadaļu

Etniskā struktūra labot šo sadaļu

 
Aizkarpatu apgabala iedzīvotāju etniskā piederība pēc 2001. gada tautskaites datiem (rozā ukraiņi, dzelteni rumāņi, zaļi ungāri, zili rusīni/krievi/ukraiņi).

Gar Ungārijas robežu dzīvo ungāri, kalnainajā austrumu daļā rumāņi, pārējā teritorijā ukraiņi, pilsētās arī krievi.

Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Līdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpa 5 apgabala nozīmes pilsētas — Berehove, Čopa, Husta, Mukačeve, Užhoroda, kā arī 13 rajoni — Berehoves rajons, Hustas rajons, Iršavas rajons, Mižhirjas rajons, Mukačeves rajons, Perečinas rajons, Rahivas rajons, Svaļavas rajons, Tjačivas rajons, Užhorodas rajons, Velikijbereznijas rajons, Vinohradivas rajons, Volovecas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir seši rajoni Berehoves rajons, Hustas rajons, Mukačeves rajons, Rahivas rajons, Tjačivas rajons un Užhorodas rajons; bijušās apgabala pakļautības pilsētas iekļautas jauno rajonu sastāvā.

Pilsētas labot šo sadaļu

Apgabalā ir 11 pilsētas:

Karte labot šo sadaļu

Aizkarpatu apgabala pilsētu izvietojums (treknrakstā — apgabala nozīmes pilsētas)

Ārējās saites labot šo sadaļu