Aglonas pagasts

pagasts Preiļu novadā

Aglonas pagasts ir viena no Preiļu novada teritoriālajām vienībām. Atrodas novada dienvidaustrumos Rušona dienvidu krastā. Robežojas ar Krāslavas novada Grāveru, Kastuļinas, Šķeltovas, Augšdaugavas novada Ambeļu un Višķu un Preiļu novada Rušonas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Aglonā.

Aglonas pagasts
Novads: Preiļu novads
Centrs: Aglona
Kopējā platība:[1] 132,0 km2
 • Sauszeme: 117,5 km2
 • Ūdens: 14,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 524
Blīvums (2023): 13,0 iedz./km2
Izveidots: 1936. gadā
Mājaslapa: www.aglona.lv
Aglonas pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Pagasta reljefu veido Latgales augstienes rietumu mala. Teritorija ļoti bagāta ar ezeriem.[4]

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Paršučka, Tartaks, Zelta upīte.

Ezeri un ūdenskrātuves labot šo sadaļu

Aglonas ezers, Bieržgaļa ezers, Biešons, Ciriša ūdenskrātuve, Cirišs (ar Akmeņu salu, Alkšņu salu, Jauno salu, Jokstu salu, Laiviņu salu, Liepu salu, Mazo Alkšņu salu un Upursalu), Dzierkaļu ezers, Dziļūksnis, Gluhoje, Glušoks, Guļbinka, Itiņka, Jagodku ezers, Kameņecas Ilzs, Katleņš, Kazimirovkas ezers, Lielais Dubuļkas ezers, Martas ezers, Mazais Dubuļkas ezers, Nierezers, Oposta ezers, Pakalnis, Piertspakurs, Raudiņu ezers, Ruskuļu ezers, Salenieku dzirnavezers, Sekļa ezers, Skudriņka, Terehovas ezers, Tūleišu ezers.

Purvi labot šo sadaļu

Akatnīku pūrs, Biernānu-Mikānu pūrs.

Vēsture labot šo sadaļu

Mūsdienu Aglonas pagastā vēsturiski atradās Finfa muiža (Gut Fimf, Fintmuiža) un Kameņecas muiža (Gut Kamieniec, Jaunaglona). Pagasts izveidots Daugavpils apriņķī 1936. gadā pēc atdalīšanas no Kapiņu pagasta. 1945. gadā pagastā izveidoja Aglonas, Jaundzemu, Krācītes, Rušona, Runtuļu un Salinieku ciema padomes. 1954. gadā Aglonas ciemam pievienoja Krācītes ciemu, 1960. gadā — Salinieku ciemu. Līdz 2009. gadam pagasts ietilpa Preiļu rajonā.[5] 2009. gadā tas kļuva par vienu no Aglonas novada pagastiem, bet 2021. gadā iekļauts Preiļu novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19358 250—    
19594 250−48.5%
19694 000−5.9%
GadsIedz.±%
19793 337−16.6%
19893 214−3.7%
20002 673−16.8%
GadsIedz.±%
20111 882−29.6%
20211 587−15.7%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Aglona un Jaunaglona.

Lielciems: Aglona (1066 iedz.)

Vidējciems: Jaunaglona (375)

Mazciemi: Ciriša Ruskuļi, Kapiņi (48), Rajecki(15), Starodvorje(33)

Aprūpes ciems: Salenieki (88)

Skrajciemi - 48

Citas apdzīvotas vietas - 35 [7]

Saimniecība labot šo sadaļu

1960. gadā uz Tartaka upes uzcēla Ciriša HES (2 MW), kas bija lielākā Latgalē.[4]

Pie Saliniekiem atrodas liels kūdras purvs, tuvumā atrodas saldūdens kaļķu atradne (krājumi 150 tūkstoši m3).[4]

Transports labot šo sadaļu

Aglonā krustojas autoceļi P62 Krāslava-Madona un P60 Aglona-Dagda.

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

1958. gadā pie Rušona ezera tika izveidota limnoloģiskā (iekšējo ūdeņu pētniecības) laboratorija.[8]

Apskates vietas labot šo sadaļu

Arheoloģijas pieminekļi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Veidne:Pmlp2020
  4. 4,0 4,1 4,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  28. lpp.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP
  7. «Aglonas pagasta publiskais 2005. gada pārskats». Arhivēts no oriģināla, laiks: 18.01.2015. Skatīts: 09.09.2009. Arhivēts 18.01.2015, Wayback Machine vietnē.
  8. «limnoloģisks | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-12-10.