Abstraktais ekspresionisms
Abstraktais ekspresionisms ir abstrakcionisma novirziens, un pirmais autentiskais amerikāņu abstraktās mākslas virziens, kas radies 20. gadsimta 40. gados.
Konteksts labot šo sadaļu
Abstraktā ekspresionisma nosaukumu radījusi Ņujorkas skola un tās pārstāvis amerikāņu kritiķis Roberts Kotss, bet virzienu aizsācis mākslinieks Āršils Gorkijs. Mākslas virziens radies 1940. gados, apvienojot apmēram piecpadsmit māksliniekus, kurus mākslā piesaistīja žestu valoda. Šī virziena piekritēji noraidīja kubismu un sirreālismu, turpretim interesējās par realitāti amerikāņu dzīvē, sociālajām un ekonomiskajām problēmām, kuras izraisīja 1929. gada krīze, satricinājumiem pēc Otrā pasaules kara, kā arī zināmajiem Eiropas māksliniekiem, kuri patvērumu bija atraduši Ņujorkā, bēgot no nacisma draudiem. Abstraktajā ekspresionismā var izšķirt divus posmus: pirmais posms un pirmā abstraktā ekpresionisma paaudze attīstījās padsmit gadus — no 1942. līdz 1957. gadam un radīja anologas parādības Eiropā, Dienvidamerikā un Japānā. Otrais posms sākās 1964. gadā, kad otrās paaudzes mākslas virziena piekritēji, ietekmējoties no pirmās paaudzes māksliniekiem, tādiem kā Džeksons Polloks, Villems de Kūnings, Marks Rotko un Āršils Gorkijs, sāk izplatīt mākslu Eiropā.[1]
Raksturojums labot šo sadaļu
Mākslinieki darbiem izvēlas lielus formātus, viņus vieno hierarhiskuma trūkums starp audekla daļām, kuras tiek pilnībā apgleznotas un gleznieciskās telpas frontalitātes izjūta. Gleznu veido vairākas vai galējā variantā viena krāsa kā minimālismā. Darbos dominē baltā un melnā vai arī košās pamatkrāsas — dzeltenā, sarkanā, zilā, kas aprautas ar balto un apēnotas ar melnās krāsas toņiem. Darbos samērā brutālais ģeometriskums attālinās no sirreālisma. Krāsa darbos tiek ieklāta plakani, kas noteiktā līmenī parāda glezniecisko žestu ātrumu.[1]
Mākslinieki labot šo sadaļu
Pirmās paaudzes mākslinieku vidū ir minami sekojoši ASV mākslinieki: Villems de Kūnings, Klifords Stills, Āršils Gorkijs, Marks Rotko, Francs Klains, Ādolfs Gotlībs, Filips Gastons, Eds Reinhards, Roberts Mazervels un Bredlijs Volkers Tomlins. Otrās paaudzes mākslinieku vidū ir minami: Džoena Mičela, Helēna Frankentālere, Normens Blūms, Moriss Lūiss un Kenets Nolends, kuri visi strādā vai strādāja abstrakto ekspresionistu manierē.[2]
Latviešu mākslinieki labot šo sadaļu
Latviešu mākslinieku vidū, kuri ir veidojuši darbus vai daļu no saviem darbiem abstraktā ekspresionisma stilā vai ievirzē, ir minami: Vitauts Sīmanis, Edvīns Strautmanis, Ilmārs Rumpēteris, Herberts Siliņš, Ojārs Šteiners, Jānis Gailis, Kārlis Kronbergs un Gerda Roze.[3]
Izmantotā literatūra labot šo sadaļu
- Karasā, Patrisija Frida, Markadē Izabella. Mākslas enciklopēdija. Glezniecības virzieni. Rīga: Jumava, 2002. 240 lpp.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Karasā, Patrisija Frida, Markadē Izabella. Mākslas enciklopēdija. Glezniecības virzieni. Rīga: Jumava, 2002. 150. lpp.
- ↑ Karasā, Patrisija Frida, Markadē Izabella. Mākslas enciklopēdija. Glezniecības virzieni. Rīga: Jumava, 2002. 151. — 152. lpp.
- ↑ «Letonikas datu bāze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 13. jūlijā.