64 bitu arhitektūra ir mikroprocesoru arhitektūra un tai atbilstošs instrukciju kopums. 64 bitu arhitektūra ir x86 arhitektūras paplašinājums ar pilnīgu atpakaļsavienojamību. x86-64 (x86_64, AMD64) instrukciju kopumu šobrīd atbalsta Athlon 64, Athlon 64 FX, Athlon 64 X2, Turion 64, Opteron, Pentium D, Pentium Extreme Edition, Celeron D, Core 2 Duo, Xeon, kā arī vēlīnie Pentium 4 un Sempron procesori. Šogad 64 bitu procesoru saimei ir pievienojies arī VIA Isaiah[1]. Microsoft un Sun Microsystems 64 bitu instrukciju kopuma apzīmēšanai izmanto terminu x64.

Mīti labot šo sadaļu

64 bitu arhitektūra tradicionālā izpratnē negarantē ātrdarbības pieaugumu, bet gan nodrošina efektīvāku procesora darba dalīšanu un lielāka datu apjoma tūlītēju apstrādi.[2]. Tas ir sevišķi svarīgi, ja jāapstrādā lieli datu masīvi, jāveic profesionāla video vai audio montāža, kā arī grafikas darbi. To uzskatāmi pierāda testi[3].

Kritika labot šo sadaļu

Neskatoties uz 64 bitu procesoru izplatības lielo līmeni, tā iespējas aizvien netiek pietiekami efektīvi izmantotas. Tas no vienas puses ir saistīts ar procesora instrukciju kopumā pieejamo 32 bitu arhitektūras emulāciju, kas ļauj darbināt gandrīz visas 32 bitu programmas, no otras puses, ar to, ka programmatūras izstrādātāji nav ieinteresēti izdarīt lielus finansiālus ieguldījumus, programmu pārveidē[4], kā ieguvums ir visai apšaubāms no biznesa viedokļa.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Next-Generation VIA Isaiah x86 Processor Architecture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. maijā. Skatīts: 2008. gada 3. maijā. Arhivēts 2008. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē.
  2. «Nākamais solis - 64 biti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2018. gada 23. decembrī. Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. «4Performance Shootout: Vista 32-bit versus Vista 64-bit». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. martā. Skatīts: 2018. gada 23. decembrī.
  4. «4 gadu laikā par ikdienu varētu kļūt 64 kodolu procesori». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 23. decembrī. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[1]

  1. «Jānis Alksnis». Alksnis.eu (latviešu). Skatīts: 2021-05-21.