5 kāpēc

5 kāpēc ir jautājumu uzdošanas metode, lai noteiktu problēmsituācijas cēloņu-seku sakarības. Mērķis ir noskaidrot galveno problēmas rašanās iemeslu. Metode tiek pielietota projektu vadības, kvalitātes pārvaldības, defektu izpētes u.c. jomās.

Princips

Metode balstās uz secīgu jautāju "Kāpēc?" uzdošanu, ar katru nākamo tuvojoties problēmas cēlonim. Praksē ir apstiprinājies, ka vairumā situāciju 5 ir optimālais skaitlis, lai nokļūtu pie problēmas saknes - iemesla, kas radīja problēmu, vai risinājuma, kā novērst problēmu (atkarībā no uzdevuma nostādnes).

Piemērs

Problēma: dators nestrādā.

"Kāpēc?" jautājumi un atbildes problēmas noskaidrošanai:

• 1.kāpēc?: Nevar pieteikties ar lietotāja vārdu un paroli.
• 2.kāpēc?: Parole nav pareiza.
• 3.kāpēc?: Paroles derīguma termiņš ir beidzies.
• 4.kāpēc?: Nav laikus nomainīta, jo nebija zināma nepieciešamība.
• 5.kāpēc?: Nav atgādinājuma par paroles derīguma termiņa beigu tuvošanos.

Risinājums: Nodrošināt apziņošanas kārtību par tuvojošos paroles derīguma beigām.

Šo jautājumu virkni varētu sadalīt vēl sīkāk, taču praksē faktiski pietiek ar 5. Ja nepieciešams, protams var lietot arī jebkuru citu skaitu secīgo Kāpēc. Metode ir pielietojama speciālistiem, t.i., ir jāspēj atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Līdz ar to faktiski nav efektīva tādās jomās kā lietotāju atbalsts.

Vēsture

Metodi definēja Sakiči Tojoda (Sakichi Toyoda), un tā tika izmantota Toyota rūpnīcās ražošanas procesa problēmu noskaidrošanai. Šī metode ietilpst Toyota Production System metodoloģijā.

Plusi un mīnusi

Plusi:

• Vienkārša.
• Efektīva vairumā gadījumu.
• Iedrošina meklēt risinājumu pat grūti izprotamos gadījumos.

Mīnusi:

• Tendence fiksēt problēmas izpētes dziļumu.
• Risks, ka atbildot uz kārtējo "Kāpēc?" notiek novirzīšanās no pareizā atzarojuma, t.i., atbildes, kas neved uz pamatcēloni.
• Cēloņa atklāšana ierobežota ar pētnieka kompetenci.
• Rezultāti ne vienmēr ir atkārtojami - dažādi speciālisti sniegs dažādas atbildes.