280-B. latviešu policijas bataljons
280-B. latviešu policijas bataljons (vācu: 280-B. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar iekļaušanu 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā 1944. gada 4. februārī.[1]
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1943—1944 |
| Pakļautība | SS un policijas vadītājs Ostlandē |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Partizānu apkarošana Baltkrievijā Kaujas pie Nevedro ezera |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Eduards Hermanis Ozoliņš Fricis Nātiņš Ansis Voldemārs Eglītis |
Izveidošana labot šo sadaļu
280-B. latviešu policijas bataljonu saformēja kapteinis Eduards Hermanis Ozoliņš 1943. gada 2. augustā Rīgā no Vidzemes apriņķa policijas darbiniekiem un aizsargiem, lielākā daļa virsnieku bija ar Latvijas armijas dienesta pieredzi, taču pārējā daļa vīru bija jauna un nepieredzējusi vai arī gados vecāka. Izveidošanas brīdī bataljonā bija 25 virsnieki, 139 instruktori un 439 kareivis, bruņojumā bija franču šautenes un dažādi Pirmā pasaules kara ložmetēji. Bataljons lietoja vācu policijas formas tērpus ar rumāņu bruņu cepurēm.
Dienesta gaitas labot šo sadaļu
Jau pēc nedēļas, 11. augusta naktī, bataljons kopā ar 282-A. policijas bataljonu devās uz Viļņu, kur bataljonu iesaistīja operācijā "K" — lopu rekvizēšanas un cilvēku arestēšanas operācijā kādā no Lietuvas apgabaliem. Šajā uzdevumā latviešu karavīri bieži izlikušies nemanām lietuviešu civiliedzīvotājus ar visu to mantību, pasargājot tos no vācu varas iestādēm. Viļņā bataljons uzņēma draudzīgus sakarus ar lietuviešu policijas bataljoniem. Trūcīgās apgādes dēļ bija izplatīta dezertēšana, vīriem paslepus atgriežoties Latvijā.
Pēc šī uzdevuma apšaubāmās veikšanas 280-B. bataljonu līdz ar 282-A. bataljonu iesaistīja partizānu apkarošanas operācijā "Heinrich", kas bija plānota no 1. novembra, 280-B. bataljonam darbojoties Veļikajas rajonā, taču operāciju nācās pārtraukt jau 9. novembrī, Sarkanās armijas frontes pārrāvuma dēļ. Bataljons ieņēma aizsardzības pozīcijas pie Nevedro ezera. Šajās pozīcijās, atvairot mazākus ienaidnieka uzbrukumus, bataljons pavadīja novembra mēnesi, īsi pirms decembra sākuma to nomainīja vācu vienības. Bataljons bija nosoļojis 18 kilometrus prom no frontes, kad to pārtvēra kāds augsts vācu virsnieks un, pamatojot ar kritisku stāvokli frontē, pavēlēja doties atpakaļ, jau pēc stundas to iesaistīja pretuzbrukumā ienaidniekam.
1944. gada 12. janvārī notika smags ienaidnieka uzbrukums ar artilērijas atbalstu, nodarot būtiskus dzīvā spēka zaudējumus. 16. janvāra naktī bataljons saņēma pavēli atgriezties Latvijā, taču vācu virspavēlniecība nebija spējīga nodrošināt tam vilciena ešalonu, kādēļ bataljons ceļā devās kājām, caur Sebežu nonākot Rēzeknē, kur 21. janvārī beidzot saņēma transportu un devās ceļā uz Rīgu.
1944. gada 4. februārī 280-B. bataljonu pārsauca par 316-F. bataljonu, pēc tam iekļāva 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā kā IV bataljonu.[1]