2011. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2011. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Notikumi kosmonautikā:	2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014.
Notikumi pasaulē:	2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014.

Kosmiskie nesēji

Sojuz starta laukums Gviānas kosmiskajā centrā

Pirmo lidojumu 20. janvārī veica Ukrainas modificēta nesējraķete Zenit-2SB (Zenit-2F) ar augšējo pakāpi Fregat-SB. Fregat ir apgādāts ar papildu degvielas tvertnēm, kuras pēc iztukšošanas iespējams nomest.

Oktobrī Krievijas raķete Sojuz pirmoreiz startēja no Gviānas kosmiskā centra ekvatora tuvumā, kur tika ierīkots Sojuz starta laukums, īpaši pielāgots mitram un karstam klimatam.

Neveiksmi 1. februārī piedzīvoja Krievijas nesējraķes Rokot-KM augšējā pakāpe Briz-KM, nespējot pareizā orbītā ievadīt militāro ģeodēzijas pavadoni Geo-IK-2. 4. martā ASV raķetei Taurus XL neatvērās derīgās kravas plūsmvirzis, un klimata pētniecības pavadonis Glory iekrita okeānā.

17. augustā ar nesējraķeti Proton-M Krievijas sakaru pavadonis Ekspress-AM4, tika ievadīts neparedzētā orbītā, jo dzinējbloka Briz-M vadības progrmma nebija pareizi sastādīta. Nākamajā dienā Ķīnas nesējraķete Chang Zheng-2C cieta avāriju.

24. augustā nesējraķetes Sojuz-U trešās pakāpes dzinēja RD-0110 kļūmes dēļ neizdevās orbītā ievadīt kravas kuģi Progress M-12M; tika secināts, ka dzinējam aizsērējusies gāzģeneratora degvielas pievadcaurules, un tas ir bijis gadījuma raksturs. Pēc šī gadījuma tika rūpīgi pārbaudīti visi RD-0110 dzinēji, kas jau iebūvēti raķešpakāpēs un gaidīja startu, tai skaitā Sojuz-2.1a trešās pakāpes tika aizvestas no Gviānas atpakaļ uz rūpnīcu.

23. decembrī nesējraķete Sojuz-2.1b cieta avāriju, un atkal trešās pakāpes kļūmes dēļ, bet šajā konfigurācijā izmantots dzinējs RD-0124. Pēc šīs avārijas Krievijas kosmiskās aģentūras vadītājs Vladimirs Popovkins (viņš šajā amatā atradās no aprīļa, kad nomainīja Anatoliju Perminovu, kas tika atstādināts sakarā ar kosmiskās tehnikas avārijām iepriekšējā gadā) atzina, ka valsts kosmiskajā rūpniecībā ir krīze un nepieciešamas radikālas reformas.

Pēc orbitālo startu daudzuma gadā pirmoreiz vēsturē Ķīna (19 palaišanas) apsteidza ASV (18); pirmajā vietā joprojām ir Krievija (32).

Kosmosa pētniecība

Dawn uzņemts asteroīda Vesta attēls 17. jūlijā

NASA zonde Stardust NEXT 15. februārī veica Tempela 1 komētas pārlidojumu, kuru 2005. gadā bija apmeklējis cits NASA kosmiskais aparāts Deep Impact, ietriecot tajā impaktoru. 18. martā zonde MESSENGER sasniedza Merkuru. 16. jūlijā zonde Dawn iegāja asteroīda Vesta orbītā. 5. augustā palaida Jupitera zondi Juno. 10. septembrī palaistas zondes GRAIL-A un GRAIL-B Mēness gravitācijas lauka kartēšanai.

8. novembris tika palaista Krievijas zonde Fobos-Grunt, kas neiegāja plānotajā trajektorijā uz Marsu; nebija iedarbojies tās dzinējs (izmantots modificēts dzinējbloks Fregat, arī sakari bija pazuduši. Līdz ar to tika zaudēta arī Ķīnas pirmā Marsa zonde Yinghuo 1.

26. novembrī palaista Marsa mobilā laboratorija Curiosity.

Krievija 18. jūlijā palaida radioastronomisko observatoriju Spektr-R, kas darbojas interferometrijas projektā Radioastron kopā ar redioteleskopiem uz Zemes. 8. novembrī palaista starpplanētu zonde Fobos-Grunt, kurai vajadzētu uz Zemi nogādāt Fobosa grunts paraugus (kopā ar to palaista Ķīnas Mēness zonde Yinghuo 1), bet kļūmes dēļ neatstāja Zemes orbītu un neizdevās nodibināt sakarus ar to.

Ķīnas zonde Chang'e-2 aprīlī beidza Mēness izpētes misiju, un jūnijā tā atstāja Mēness orbītu.

Pilotējamie lidojumi

Atlantis veic pēdējo nolaišanos Space Shuttle programmā

2011. gadā notika pēdējie trīs Space Shuttle lidojumi: STS-133, STS-134 un STS-135, tādējādi beidzot vairāk kā 30 gadu ilgo ASV daudzkārtizmantojamo kosmosa kuģu programmu. Kosmoplānus paredzēts nodot muzejiem. Līdz sava nacionālā kosmosa kuģa izveidei ASV ir atkarīga no Krievijas kuģiem Sojuz.

Krievija palaida četrus pilotējamos kosmosa kuģus: Sojuz TMA-21, Sojuz TMA-02M, Sojuz TMA-22 (pēdējais kuģia ar analogo vadības sistēmu), Sojuz TMA-03M, kā arī piecus kravas kuģus Progress (viens no tiem tika zaudēts raķetes avārijā).

29. septembrī Ķīna palaida savu pirmo orbitālo staciju Tiangong 1, pie kuras 2. novembrī veica saslēgšanos bezpilota kosmosa kuģis Shenzhou 8, tādējādi Ķīna ir veikusi vēl vienu no svarīgākajiem kosmonautikas stūrakmeņiem (cilvēka palaišana kosmosā un atgriešana uz zemes, iziešana kosmosā un saslēgšanās ar citu kosmisko aparātu).

Hronoloģija

Janvāris

Saules bura Nanosail

• 1. janvāris — Krievijā trīs kosmonautu sagatavošanas nodaļas — Kosmonautu sagatavošanas centra, Energija un KZA Medicīniski bioloģisko problēmu institūta — apvienotas vienā.
• 18. janvāris — Saules buras pavadonis Nanosail-D2, kurš tika uzskatīts par zaudētu, negaidīti tika izmests no pavadoņa FASTSAT un uzsāka aktīvu darbību.
• 20. janvāris:
  • ar nesējraķeti Zenit-2SB/Fregat-SB palaists Krievijas meteoroloģiskais pavadonis Elektro-L № 1;
  • ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaists ASV militārais pavadonis USA-224 (NRO L-49).
• 21. janvāris — SKS-26: D. Kondratjevs un O. Skripočka veica iziešanu kosmosā.
• 22. janvāris — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 2 (HTV-2).
• 24. janvāris — Progress M-08M atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
• 27. janvāris — kravas kuģis Kounotori 2 saslēdzās ar SKS.
• 28. janvāris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-09M.
• 30. janvāris — kravas kuģis Progress M-09M saslēdzās ar SKS.

Februāris

• 1. februāris — ar nesējraķeti Rokot-KM palaists pavadonis Kosmos-2470 (Geo-IK-2), bet ievadīts neparedzētā orbītā.
• 6. februāris — ar nesējraķeti Minotaur I palaists ASV militārais pavadonis USA-225 (NRO L-66).
• 15. februāris — zonde Stardust NEXT veica Tempela 1 komētas pārlidojumu.
• 16. februāris:
  • SKS-26: D. Kondratjevs un O. Skripočka veica iziešanu kosmosā;
  • ar nesējraķeti Ariane 5ES palaists kravas kuģis ATV-2 Johannes Kepler.
• 20. februāris — Progress M-07M atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
• 24. februāris:
  • Johannes Kepler ATV saslēdzās ar SKS;
  • STS-133: palaists Space Shuttle Discovery, 6 kosmonauti.
• 26. februāris:
  • ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2471 (GLONASS-K);
  • STS-133: Discovery saslēdzās ar SKS.
• 28. februāris — STS-133: S. Bovens un B. Drū veica 1. iziešanu kosmosā.

Marts

MESSENGER uzņemts Merkura attēls

• 2. marts — STS-133: S. Bovens un B. Drū veica 2. iziešanu kosmosā.
• 4. marts — ar nesējraķetes Taurus 3110 avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoņus Glory, Explorer-1 [Prime], Hermes, KySat-1.
• 5. marts — ar nesējraķeti Atlas V 501 palaists ASV militārais kosmoplāns USA-226 (X-37B OTV-2).
• 7. marts — STS-133: Discovery atvienojās no SKS.
• 9. marts — STS-133: Discovery nolaidās uz zemes.
• 11. marts — ar nesējraķeti Delta IV Medium+ (4,2) palaists ASV militārais pavadonis USA-227 (NRO L-27).
• 14. marts — STS-134: sagatavojot Discovery starta laukumā, gāja bojā tehniķis.
• 16. marts — SKS-26: Sojuz TMA-01M atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
• 18. marts — zonde MESSENGER iegāja orbītā ap Merkuru.
• 22. marts — no pavadoņa FASTRAC atdalīti pavadoņi Sara Lily un Emma.
• 28. marts — Kounotori 2 atvienojās no SKS.
• 30. marts — Kounotori 2 nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

Aprīlis

• 4. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-21, 3 kosmonauti.
• 6. aprīlis — Sojuz TMA-21 saslēdzās ar SKS.
• 9. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng-3A palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou DW8.
• 15. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas V 411 palaists ASV militārais pavadonis USA-229 (NRO L-34).
• 20. aprīlis — ar nesējraķeti PSLV palaisti pavadoņi Resourcesat-2, X-Sat, Youthsat.
• 22. aprīlis:
  • Progress M-09M atvienojās no SKS.
  • ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti pavadoņi Yahsat 1A, Intelsat New Dawn.
• 26. aprīlis — Progress M-09M nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
• 27. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-10M.
• 29. aprīlis:
  • par Roskosmos vadītāju kļuva Vladimirs Popovkins, nomainot Anatoliju Perminovu;
  • Progress M-10M saslēdzās ar SKS

Maijs

• 4. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Fregat palaists pavadonis Meridian № 4.
• 7. maijs:
  • ar nesējraķeti Atlas V 401 palaists ASV militārais pavadonis USA-230 (SBIRS GEO 1);
  • Gviānas kosmosa centrā atklāts Krievijas nesējraķešu Sojuz starta laukums.
• 16. maijs — STS-134: palaists Space Shuttle Endeavour, 6 kosmonauti.
• 18. maijs — STS-134: Endeavour saslēdzās ar SKS.
• 20. maijs:
  • STS-134: E. Feistels un G. Šamitofs veica 1. iziešanu kosmosā;
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Telstar 14R (Estrela do Sul 2);
  • ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti pavadoņi ST-2, GSAT-8.
• 22. maijs — STS-134: E. Feistels un M. Finks veica 2. iziešanu kosmosā.
• 23. maijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-20 atvienojās no SKS.
• 24. maijs — Sojuz TMA-20 nolaižamais aparāts nolaidās uz zemes.
• 25. maijs:
  • STS-134: E. Feistels un M. Finks veica 3. iziešanu kosmosā;
  • NASA pārtrauca mēģinājumus nodibināt sakarus ar Marsa visurgājēju Spirit.
• 27. maijs — STS-134: M. Finks un G. Šamitofs veica 4. iziešanu kosmosā.
• 30. maijs — STS-134: Endeavour atvienojās no SKS.

Jūnijs

• 1. jūnijs — STS-134: Endeavour nolaidās uz zemes.
• 7. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-02M, 3 kosmonauti.
• 9. jūnijs:
  • zonde Chang'e-2 atstāja Mēness orbītu;
  • Sojuz TMA-02M saslēdzās ar SKS.
• 10. jūnijs — ar nesējraķeti Delta II palaists Argentīnas pavadonis SAC-D.
• 15. jūnijs — palaists Irānas pavadonis Rasad-1.
• 20. jūnijs:
  • kravas kuģis Johannes Kepler ATV atvienojās no SKS;
  • ar nesējraķeti Chang Zheng 3BE palaists sakaru pavadonis Zhongxing 10.
• 21. jūnijs:
  • ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-11M;
  • Johannes Kepler ATV nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
• 23. jūnijs — Progress M-11M saslēdzās ar SKS.
• 27. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas militārais pavadonis Kosmos-2472 (Kobalt-M).
• 30. jūnijs — ar nesējraķeti Minotaur 1 palaists ASV militārais pavadonis USA-231 (ORS 1).

Jūlijs

Jupitera zonde Juno

• 6. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng-2C palaists Ķīnas pavadonis Shijian-11-03.
• 8. jūlijs — STS-135: palaists Space Shuttle Atlantis, 4 kosmonauti.
• 10. jūlijs — STS-135: Atlantis saslēdzās ar SKS.
• 11. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng-3C palaists sakaru pavadonis Tian Lian-1B.
• 12. jūlijs — SKS-28: M. Fosums un R. Gērens veica iziešanu kosmosā.
• 13. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Fregat palaisti 6 sakaru pavadoņi Globalstar-2.
• 15. jūlijs:
  • ar nesējraķeti PSLV-XL palaists sakaru pavadonis GSAT-12;
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaisti sakaru pavadoņi SES-3, KazSat-2.
• 16. jūlijs:
  • starpplanētu zonde Dawn iegāja asteroīda Vesta orbītā;
  • ar nesējraķeti Delta IV Medium+(4,2) palaists navigācijas pavadonis USA-232 (GPS 2F-2).
• 18. jūlijs — ar nesējraķeti Zenit-3M palaista astronomiskā observatorija Spektr-R (Radioastron).
• 19. jūlijs — STS-135: Atlantis atvienojās no SKS.
• 21. jūlijs — STS-135: Atlantis nolaidās uz zemes.
• 26. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng-3A palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou DW9.
• 29. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng-2C palaists Ķīnas pavadonis Shijian-11-02.

Augusts

• 3. augusts:
  • SKS-28: S. Volkovs un A. Samokutjajevs veica iziešanu kosmosā;
  • no SKS palaists pavadonis Kedr.
• 5. augusts — ar nesējraķeti Atlas V/551 palaista Jupitera zonde Juno.
• 6. augusts — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi ASTRA 1N, BSAT-3c/JCSAT-110R.
• 11. augusts:
  • ar nesējraķeti Minotaur IV palaists militārs hiperskaņas lidaparāts HTV-2;
  • ar nesējraķeti Chang Zheng-3B palaists Pakistānas sakaru pavadonis Paksat 1R.
• 15. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng-4B palaists okeanogrāfijas pavadonis Haiyang 2A.
• 17. augusts:
  • ar nesējraķeti Dnepr palaisti pavadoņi Sič-2, Nigeriasat-X, NigeriaSat-2, Rasat, Edusat, AprizeSat-5, AprizeSat-6, BPA-2.
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Ekspress-AM4, bet ievadīts neparedzētā orbītā.
• 18. augusts — ar nesējraķetes Chang Zheng-2C avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoni SJ-11-04.
• 23. augusts — transportkuģis Progress M-11M atvienojās no SKS.
• 24. augusts — ar nesējraķetes Sojuz-U avāriju beidzās mēģinājums palaist kravas kuģi Progress M-12M.

Septembris

Mēness zondes GRAIL

• 1. septembris — transportkuģis Progress M-11M tika novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
• 10. septembris — ar nesējraķeti Delta 7920-Heavy palaistas Mēness zondes GRAIL-A un GRAIL-B.
• 14. septembris — NASA paziņoja par jaunas smagās klases nesējraķetes izstrādi, kas varētu nogādāt cilvēkus uz Marsu un asteroīdiem.
• 16. septembris — SKS-28: no SKS atvienojās kosmosa kuģis Sojuz TMA-21 un nolaidās uz zemes.
• 18. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng-3B palaists sakaru pavadonis ZhongXing-1A.
• 20. septembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists Krievijas militārais pavadonis Kosmos-2473.
• 21. septembris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Arabsat 5C, SES-2.
• 23. septembris — ar nesējraķeti H-2A/202 palaists Japānas militārais pavadonis IGS O-4.
• 24. septembris — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Atlantic Bird 7.
• 27. septembris — ar nesējraķeti Minotaur IV palaists ASV militārais pavadonis TacSat-4.
• 29. septembris:
  • ar nesējraķeti Chang Zheng-2F palaista Ķīnas orbitālā stacija Tiangong 1;
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis QuetzSat-1.

Oktobris

• 2. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2474 (GLONASS-M).
• 5. oktobris — ar nesējraķeti Zenit-3SLB palaists sakaru pavadonis Intelsat 18.
• 7. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng-3B palaists sakaru pavadonis W3C.
• 12. oktobris — ar nesējraķeti PSLV palaisti pavadoņi Megha-Tropiques, SRMSat, VesselSat1, Jugnu.
• 17. oktobris — ASV Ņūmeksikas štatā atklāts pirmais komerciālais kosmoports Amerika.
• 19. oktobris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis ViaSat-1.
• 21. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat-MT palaisti 2 navigācijas pavadoņi Galileo-IOV.
• 24. oktobris — militārā pavadoņa Kosmos-2472 nolaižamais aparāts veica nolaišanos.
• 28. oktobris — ar nesējraķeti Delta 7920-10C palaists meteoroloģijas pavadonis NPP, kā arī nanopavadoņus RAX 2, DICE 1, DICE 2, AubieSat 1, M-Cubed, E1P F2.
• 29. oktobris — transportkuģis Progress M-10M atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
• 30. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-13M.
• 31. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng-2F palaists bezpilota kosmosa kuģis Shenzhou 8.

Novembris

Zaudētā Krievijas Fobosa zonde Fobos-Grunt

• 2. novembris:
  • kravas kuģis Progress M-13M saslēdzās ar SKS;
  • kosmosa kuģis Shenzhou 8 saslēdzās ar Tiangong 1.
• 4. novembris:
  • Mars-500: beidzās Marsa ekspedīcijas simulācijas trešais posms; 520 dienas noslēgtās telpās uzturējās 6 brīvprātīgie;
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaisti 3 navigācijas pavadoņi Glonass-M: Kosmos-2475, Kosmos-2476, Kosmos-2477.
• 8. novembris — ar nesējraķeti Zenit-3F palaistas starpplanētu zondes Fobos-Grunt un Yinghuo 1, bet kļūmes dēļ nav ievadītas trajektorijā uz Marsu un nav nodibināti sakari ar tām.
• 9. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti pavadoņi Yaogan 12, Tianxun 1.
• 14. novembris:
  • ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-22, 3 kosmonauti;
  • kosmosa kuģis Shenzhou 8 atvienojās no Tiangong 1 un pēc tam atkal saslēdzās ar to.
• 16. novembris:
  • kosmosa kuģis Sojuz TMA-22 saslēdzās ar SKS;
  • kosmosa kuģis Shenzhou 8 atvienojās no Tiangong 1.
• 17. novembris — kosmosa kuģis Shenzhou 8 nolaidās uz zemes.
• 20. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi Shiyan 4, Chuangxin 1-03.
• 21. novembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-02M atvienojās no SKS.
• 22. novembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-02M nolaidās uz zemes.
• 25. novembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis AsiaSat 7.
• 26. novembris — ar nesējraķeti Atlas V/541 palaista Marsa zonde Mars Science Laboratory ar visurgājēju Curiosity.
• 28. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2478 (Glonass-M).
• 29. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists pavadonis Yaogan 13.

Decembris

• 1. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists navigācijas pavadonis Beidou 2 G10.
• 11. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaisti sakaru pavadoņi Luč-5A, Amos 5.
• 12. decembris — ar nesējraķeti H-2A palaists militārais pavadonis IGS Radar-3.
• 17. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT palaisti pavadoņi Pleiades 1, ELISA-1, ELISA-2, ELISA-3, ELISA-4, SSOT.
• 19. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists sakaru pavadonis Nigcomsat 1R.
• 21. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-03M, 3 kosmonauti.
• 22. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists sakaru pavadonis Zi Yuan 1 2С.
• 23. decembris:
  • ar nesējraķetes Sojuz-2.1b/Fregat avāriju beidzās mēģinājums palaist sakaru pavadoni Meridian № 5;
  • kosmosa kuģis Sojuz TMA-03M saslēdzās ar SKS.
• 28. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Fregat palaisti 6 sakaru pavadoņi Globalstar-2.
• 31. decembris — zonde GRAIL-A iegāja Mēness orbītā.

Miruši

• 1. marts — Džons Laundžs (John Michael Lounge), ASV kosmonauts (dzimis 1946.)
• 3. marts — Staņislavs Koņuhovs (Станислав Николаевич Конюхов), Ukrainas raķešbūves konstruktors (dzimis 1937.)
• 17. marts — Stenlijs Fredens (Stanley Freden), ASV fiziķis (dzimis 1927.)
• 2. maijs — Anatolijs Zavaļišins (Анатолий Павлович Завалишин), PSRS, Ukrainas raķešu un kosmonautikas jomas amatpersona (dzimis 1933.)
• 16. maijs — Pols Demblings (Paul Dembling), ASV jurists (dzimis 1920.)
• 11. jūlijs — Toms Gērelss (Tom Gehrels), nīderlandiešu ASV astronoms (dzimis 1925.)
• 31. augusts — Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский), PSRS kosmonauts (dzimis 1939.)
• 21. septembris — Maikls Dreiks (Michael Drake), ASV planetologs, amatpersona (dzimis 1946.)
• 14. decembris — Boriss Čertoks (Борис Евсеевич Черток) PSRS, Krievijas aerokosmskās tehnikas inženieris (dzimis 1912.)