2011. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās

2011. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās notika Parīzē, Francijā, no 2011. gada 4. līdz 6. martam. Čempionāta laikā tika labots viens pasaules rekords, ko spēja trīssoļlēcējs Tedijs Tamgo (Francija). Visvairāk zelta medaļas izcīnīja Krievijas sportisti, kas uzvarēja arī neoficiālajā medaļu kopvērtējumā.

2011. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās
Norises vieta Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Laiks 4. — 6. marts
Galvenais stadions Palais Omnisports de Paris-Bercy

Rezultāti labot šo sadaļu

Vīrieši labot šo sadaļu

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
60 m Frensiss Obikvelu
  Portugāle
6,53
NR EL
Dveins Čemberss
  Apvienotā Karaliste
6,54
SB
Kristofs Lemetrs
  Francija
6,58
400 m Leslī Džons
  Francija
45,54
NR EL
Tomass Šneiders
  Vācija
46,42 Ričards Baks
  Apvienotā Karaliste
46,62
800 m Adams Kšžots
  Polija
1:47,87 Marcins Levandovskis
  Polija
1:48,23 Kevins Lopess
  Spānija
1:48,35
1500 m Manuels Olmedo
  Spānija
3:41,03
SB
Kemals Kojuncu
  Turcija
3:41,18
NR
Bartošs Novickis
  Polija
3:41,48
3000 m Mo Farahs
  Apvienotā Karaliste
7:53.00 Haile Ibrahimovs
  Azerbaidžāna
7:53.32 Halils Akass
  Turcija
7:54.19
60 m/b Petrs Svoboda
  Čehija
7.49 Garfīlds Darjens
  Francija
7.56
=PB
Adriens Dehelts
  Beļģija
7.57
PB
Trīssoļlēkšana Tedijs Tamgo
  Francija
17.92
WR
Fabricio Donato
  Itālija
17.73
NR
Marians Oprea
  Rumānija
17.62
SB
Tāllēkšana Sebastians Baiers
  Vācija
8.16
SB
Kafetjēns Gomī
  Francija
8.03
SB
Mortens Jensens
  Dānija
8.00
SB
Kārtslēkšana Reno Lavillenī
  Francija
6.03
WL NR CR
Žeroms Klavjē
  Francija
5.76 Malte Mors
  Vācija
5.71
Augstlēkšana Ivans Uhovs
  Krievija
2.38
=WL
Jaroslavs Baba
  Čehija
2.34
SB
Aleksandrs Šustovs
  Krievija
2.34
PB
Septiņcīņa Andrejs Kravčanka
  Baltkrievija
6282
EL
Nadirs Elfasi
  Francija
6237 Romans Šebrle
  Čehija
6178
Lodes grūšana Ralfs Bartelss
  Vācija
21.16
EL
Dāvids Štorls
  Vācija
20.75
SB
Maksims Sidorovs
  Krievija
20.55
4x400 m   Francija 3:06.17
NR
  Apvienotā Karaliste 3:06.46   Beļģija 3:06.57

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Sievietes labot šo sadaļu

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
60 m Oļesja Povha
  Ukraina
7.13
=EL
Marija Remeņa
  Ukraina
7.15
=PB
Ezinne Okparebo
  Norvēģija
7.20
400 m Denisa Rosolova
  Čehija
51.73
PB
Oļesja Krasnomoveca
  Krievija
51.80 Ksenija Zadorina
  Krievija
52.03
800 m Jevgēnija Zinurova
  Krievija
2:00.19 Dženija Mīdousa
  Apvienotā Karaliste
2:00.50 Jūlija Rusanova
  Krievija
2:00.80
1500 m Jeļena Aržakova
  Krievija
4:13.78 Nurija Fernandesa
  Spānija
4:14.04 Jekaterina Martinova
  Krievija
4:14.16
3000 m Helēna Klithero
  Apvienotā Karaliste
8:56.66 Oļesja Sireva
  Krievija
8:56.69 Lidija Čojecka
  Polija
8:58.30
60 m/b Karolīna Nitra
  Vācija
7.80
EL
Tifānija Ofili
  Apvienotā Karaliste
7.80
NR, =EL
Kristīna Vukiceviča
  Norvēģija
7.83
NR
Trīssoļlēkšana Simona Lamantija
  Itālija
14.60
WL
Oļesja Zabara
  Krievija
14.45
SB
Dana Veldākova
  Slovākija
14.39
SB
Tāllēkšana Darja Klišina
  Krievija
6.80 Naide Gomeša
  Portugāle
6.79
SB
Jūlija Pidlužnaja
  Krievija
6.75
PB
Kārtslēkšana Anna Rogovska
  Polija
4.85
NR =EL
Zilke Špīgelburga
  Vācija
4.75 Kristīna Gadžijeva
  Vācija
4.65
Augstlēkšana Antonieta di Martino
  Itālija
2.01 Ruta Beitija
  Spānija
1.96
SB
Eba Jungmarka
  Zviedrija
1.96
PB
Pieccīņa Antuanete Nana Džimu Ida
  Francija
4723
WL, NR
Austra Skujīte
  Lietuva
4706
SB
Remona Fransena
  Nīderlande
4665
PB
Lodes grūšana Anna Avdejeva
  Krievija
18.70
SB
Kristina Švanica
  Vācija
18.65
Jozefīne Terleki
  Vācija
18.09
PB
4x400 m   Krievija 3:29.34   Apvienotā Karaliste 3:31.36   Francija 3:32.16

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

Medaļu kopvērtējums labot šo sadaļu

Vieta Valsts 1  Zelts 2  Sudrabs 3  Bronza Kopā
1   Krievija 6 3 6 15
2   Francija 5 4 2 11
3   Vācija 3 4 3 10
4   Lielbritānija 2 5 1 8
5   Polija 2 1 2 5
6   Čehija 2 1 1 4
7   Itālija 2 1 0 3
8   Spānija 1 2 1 4
9   Portugāle 1 1 0 2
9   Ukraina 1 1 0 2
11   Baltkrievija 1 0 0 1
12   Turcija 0 1 1 2
13   Azerbaidžāna 0 1 0 1
13   Lietuva 0 1 0 1
15   Beļģija 0 0 2 2
15   Norvēģija 0 0 2 2
17   Dānija 0 0 1 1
17   Nīderlande 0 0 1 1
17   Rumānija 0 0 1 1
17   Slovākija 0 0 1 1
17   Zviedrija 0 0 1 1

Latvijas sportisti labot šo sadaļu

Latviju čempionātā pārstāvēja septiņi sportisti.[1] Neilgi pirms čempionāta sākuma no dalības tajā atteicās Staņislavs Olijars.[2]

Sportists Disciplīna(-s)
Elvijs Misāns Trīssoļlēkšana; tāllēkšana
Māris Urtāns Lodes grūšana
Normunds Pūpols Augstlēkšana
Ronalds Arājs 60 metri
Ineta Radēviča Trīssoļlēkšana
Lauma Grīva Tāllēkšana
Aiga Grabuste Pieccīņa

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu