2003. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2003. gada notikumi Latvijā.
Pasaulē: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
Latvijā: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
Laikapstākļi: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
Sportā: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
Kino: | 2000 2001 2002 - 2003 - 2004 2005 2006 |
Valsts amatpersonas labot šo sadaļu
Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga | 20. jūnijā ievēlēta uz 2. termiņu |
8. Saeimas priekšsēdētājs | Ingrīda Ūdre | |
Ministru prezidents | Einars Repše | Repšes Ministru kabinets |
Gada simboli Latvijas dabā labot šo sadaļu
|
|
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 1. janvāris:
- stājās spēkā Elektronisko dokumentu likums, kas noteica elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Likumā noteiktā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam tika piešķirts juridiskais spēks.
- stājās spēkā Latvijas Bankas padomes apstiprinātie Elektroniskās naudas izlaišanas un apkalpošanas noteikumi.
- formāli beidzās Lattelekom monopolstāvoklis fiksēto balss sakaru jomā.
- 2. janvāris:
- darbu sāka Latvijas Komercbanku asociācijas ombuds jeb tiesībsargs, kam iedzīvotāji var iesniegt sūdzības par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem.
- Ministru prezidents Einars Repše pēc kultūras ministres Ingunas Rībenas ieteikuma Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecēla Edgaru Jaunupu. Septembrī viņš iesniedza premjeram atlūgumu un tika atbrīvots no šā amata.
Februāris labot šo sadaļu
- 12. februāris — Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācija apstiprināja piekrišanu Iestāšanās ES līguma tekstam angļu valodā, lai pabeigtu 2002. gadā uzsākto līguma saskaņošanas darbu.[5]
Aprīlis labot šo sadaļu
- 3. aprīlis — Saeima likumā "Par privatizāciju lauku apvidos" pieņēma grozījumus, kas noteica ierobežojumus Eiropas Savienības pilsoņiem Latvijā iegādāties lauksaimniecības un meža zemes.[5]
- 9. aprīlis — Eiropas Parlaments atbalstīja Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, piešķirot mandātu ES dalībvalstīm parakstīt uzņemšanas līgumu ar Latviju. Par Latvijas uzņemšanu nobalsoja 522 deputāti, pret bija 22, bet atturējās 24 deputāti.[5]
- 16. aprīlis — Grieķijas galvaspilsētā Atēnās Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše kopā ar citu kandidātvalstu pārstāvjiem parakstīja Eiropas Savienības Pievienošanās līgumu.[5]
Maijs labot šo sadaļu
- 24. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkurss Rīgā: uzvarēja Turcijas dziedātāja Sertaba Erenere ar dziesmu Everyway That I Can.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 6. jūnijs — darbību uzsāka brīvās tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas latviešu valodas versija.
- 20. jūnijs — Latvijas prezidenta vēlēšanas: atkārtoti uz otro termiņu tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.
- 27. jūnijs — tika atklāti XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki, kas noslēdzās 6. jūlijā.
Septembris labot šo sadaļu
- 20. septembris — referendumā par dalību ES vairums atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nobalsoja 66,97% jeb 676 700, bet pret 32,26% jeb 325 980 balsstiesīgo vēlētāju.[6]
Oktobris labot šo sadaļu
- 30. oktobris:
- Saeima ratificēja Latvijas Pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai.[5]
- Rīgā tika atvērts pirmais daudzzāļu kinoteātris Latvijā Coca Cola Plaza, kas ir otrs lielākais Ziemeļeiropā. Kinoteātrī ir 14 zāles ar 3 200 sēdvietām.
Kultūra labot šo sadaļu
- 29. jūnijs—6. jūlijs — notika XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki.
- 60. Starptautiskajā Venēcijas filmu festivālā, Itālijā, pirmo reizi tika iekļauta Latvijas filma (Lailas Pakalniņas "Pitons").
- Lielā Kristapa balvu saņēma Jura Poškus pilnmetrāžas filma "Bet stunda nāk".
- Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņēma aktrise Elza Radziņa.
Zinātne labot šo sadaļu
- LU Bioloģijas institūtā tika izveidota Latvijas vaskulāro augu datu bāze, uz kuras pamata tika sastādīta un izdota "Latvijas Sarkanā grāmata" (3. sējums).
- Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā tika veikta tūkstošā nieres transplantācijas operācija.
- LU Fizikas un matemātikas fakultātē tika atklāta jauna parādība — "negatīvas" viskozitātes efekts vāji vadošu dielektrisku daļiņu suspensijās.
- LU Cietvielu fizikas institūtā tika izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa nanomateriālus.
- RTU Neorganiskās ķīmijas institūtā priekš gāzu sensoriem un baterijām tika sintezēti jauni cietie elektrolīti.
Miruši labot šo sadaļu
- 15. janvāris — Ernests Foldāts, biologs (dzimis 1925. gadā)
- 2. aprīlis — Ansis Epners, kinorežisors (dzimis 1937. gadā)
- 2. maijs — Oskars Perro, virsnieks un literāts (dzimis 1918. gadā)
- 5. jūnijs — Viktors Čestnovs, aktieris (dzimis 1953. gadā)
- 5. oktobris — Jānis Baltvilks, dzejnieks un ornitologs (dzimis 1944. gadā)
- 19. oktobris — Ilmārs Lazovskis, ārsts (dzimis 1931. gadā)
- 21. oktobris — Nikolajs Neilands, diplomāts, politiķis un žurnālists (dzimis 1930. gadā)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Rubenis – gada putns 2003 LOB
- ↑ 2003. gada koks – īve Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.
- ↑ 2003. gada augs – dzeltenā dzegužkurpīte Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
- ↑ 2003. gada sēne – krokainais rumpucis Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ Tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā rezultāti Arhivēts 2008. gada 6. februārī, Wayback Machine vietnē., cvk.lv