1987. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1987. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990 |
| Latvijā: | 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990 |
| Laikapstākļi: | 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990 |
| Sportā: | 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990 |
| Kino: | 1984 1985 1986 - 1987 - 1988 1989 1990 |
Notikumi labot šo sadaļu
- Latvijas PSR Ministru Padome atļāva privāto uzņēmējdarbību.
- Pēc arhitektes M. E. Meņģeles projekta tika rekonstruēta Sv. Pētera un Pāvila baznīca Citadelē, to pārveidojot par koncertzāli.
Janvāris labot šo sadaļu
- Sāka iznākt žurnāls "Avots".[1]
- Notika LPSR arodbiedrību 12. kongress.[1]
- 8. janvāris — Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas propagandas un aģitācijas ziņojumā tika nosodītas publikācijas presē, kuru autori iestājas par to, ka apkalpojošajā sfērā un veselības aizsardzībā strādājošajiem jāzina latviešu valoda, kā arī tas, ka dziesmu konkursā "Mikrofons-86" par populārāko tika atzīta dziesma "Dzimtā valoda".
- 26. janvāris — Rīgas kinoteātros sāk demonstrēt dokumentālo filmu Vai viegli būt jaunam?.
- 31. janvāris — durvis vēra tā brīža lielākais Rīgas tirdzniecības centrs "Dole", Ķengaragā.[2]
Februāris labot šo sadaļu
- 17. februāris — PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs ar savu kundzi Raisu ieradās oficiālā vizītē Rīgā.[1] Trīs dienu laikā tika apmeklēts Sarkano strēlnieku muzeju, rūpnīca VEF un agrofirma "Ādaži".
- 25. februāris — TTP kultūras namā tika nodibināts Vides aizsardzības klubs.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 28. aprīlis — tika dibināts Latvijas Kultūras fonds.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 14. jūnijs — notika Helsinki-86 Liepājas filiāles organizētā ziedu nolikšana Rīgā pie Brīvības pieminekļa pieminot 1941. gada Latvijas pilsoņu deportācijas upurus. Akcija bija izziņota trimdas latviešiem, kas par to informēja savos raidījumos ar radio programmu "Amerikas balss" un "Brīvā Eiropa" starpniecību.[3] Šis notikums tiek uzskatīts par trešās atmodas sākumu.[4]
Augusts labot šo sadaļu
- 23. augusts — Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86 organizēja manifestāciju un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pieminot 1939. gadā noslēgtā Molotova—Ribentropa pakta upurus — Vācijas un PSRS karā bojāgājušos karavīrus un civiliedzīvotājus. Pirms gaidāmās manifestācijas padomju varasiestādes izolēja "Helsinki-86" biedrus, bet milicijas kordons kavē cilvēku piekļūšanu Brīvības piemineklim. Tomēr akcija izdodas, akcijas rīkotāji pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus, kā dēļ vairāki cilvēki tika arestēti un sapulcējušies iedzīvotāji izklīdināti. Atsevišķus cilvēkus milicija piekāva un daļu arestēja. Neskatoties uz to, pēc aculiecinieku ziņām, demonstrācijā piedalījās 5000 līdz 10 000 cilvēku. Virknei protestu organizētāju tika atņemta PSRS pilsonība un viņi tika izraidīti no valsts.[5] Līdzīga akcija notika arī 18. novembrī.
Oktobris labot šo sadaļu
- 9.—11. oktobris — notika Rīgas pilsētas svētki.[1]
- 17. oktobris — tika sagatavots neatkarīgā žurnāla "Auseklis" pirmais numurs. Izdevēji lūdza LPSR Ministru Padomei atļauju oficiāli izplatīt žurnālu, bet tāda tiek liegta.
Novembris labot šo sadaļu
- 4. novembris — Valkā svinīgi tika atklāta Valkas poliklīnikas jaunā ēka — tagad Vidzemes slimnīcas Valkas filiāle.
- 13. novembris — LPSR Augstākā padome pieņēma paziņojumu "par melīgajiem izdomājumiem par Padomju Latviju un ASV Kongresa locekļu rupjo provokatorisko iejaukšanos mūsu republikas lietās" saistībā ar ASV kongresa rezolūciju, kurā bija norādīts, ka ASV valdība tradicionāli atzīmē Latvijas neatkarības dienu 18. novembrī.
- 18. novembris — Brīvības pieminekli aplenca milicija, bet Strēlnieku laukumā tika noorganizēts "darbaļaužu mītiņš" Latvijas PSR atbalstam.
Decembris labot šo sadaļu
- 19. decembris — tika dibināta LPSR Teātra darbinieku savienība.[1]
Nezināms datums labot šo sadaļu
- LPSR Valsts gazifikācijas komiteja reorganizēta par ražošanas apvienību Latvijas Gāze.
Kultūra labot šo sadaļu
Mākslas filmas labot šo sadaļu
- "Svītas cilvēks" (režisors Andris Rozenbergs)
- "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (režisors Arvīds Krievs)
- "Apstākļu sakritība" (režisors Vija Beinerte)
- "Dīvainā mēnessgaisma" (režisors Gunārs Cilinskis)
- "Ja mēs visu to pārcietīsim" (režisors Rolands Kalniņš)
Dzimuši labot šo sadaļu
- 21. janvāris — Oskars Bārtulis, hokejists
- 29. janvāris — Kristaps Sotnieks, hokejists
- 9. februāris — Tomass Jevdokimovs, futbolists
- 15. februāris:
- Aleksandrs Fertovs, futbolists
- Raivis Hščanovičs, futbolists
- 10. marts — Māris Štrombergs, BMX riteņbraucējs
- 29. marts — Maksims Tarasovs, futbolists
- 15. aprīlis — Gatis Smukulis, šosejas riteņbraucējs
- 3. maijs — Artūrs Silagailis, futbolists
- 29. maijs — Roberts Rode, slēpotājs
- 18. jūnijs — Madara Saidī-Ndure, vieglatlēte, šķēpmetēja
- 26. jūnijs — Igors Kozlovs, futbolists
- 6. jūlijs — Laima Jansone, koklētāja
- 21. augusts — Dmitrijs Mihailovs, futbolists
- 11. novembris — Sandija Santa, dramaturģe un režisore
Miruši labot šo sadaļu
- 5. februāris — Klāvs Elsbergs, dzejnieks (dzimis 1959. gadā)
- 25. aprīlis — Pēteris Dambergs, lībiešu valodnieks, dzejnieks un skolotājs (dzimis 1909. gadā)
- 29. jūnijs — Ēriks Pētersons, futbolists un hokejists (dzimis 1909. gadā)
- 1. augusts — Žanis Lipke, ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā Latvijā (dzimis 1900. gadā)
- 15. augusts — Kārlis Ozoliņš, padomju politiķis (dzimis 1905. gadā)
- 12. oktobris — Helēna Romanova, aktrise (dzimusi 1928. gadā)
- 30. novembris — Alberts Zvejnieks, cīkstonis un treneris (dzimis 1902. gadā)
- 8. decembris — Pēteris Valeskalns, padomju sabiedriskais darbinieks (dzimis 1899. gadā)
- nezināms datums — Eižens Āriņš, matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1911. gadā)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
- ↑ universālveikala Dole|issueType:P Pēc pirkumiem — uz "Doli" Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 26, 02.02.1987.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. maijā. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī.
- ↑ «Vesture.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2019. gada 2. decembrī.
- ↑ «Vesture.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. maijā. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. maijā. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |