1946. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1946. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Latvijā: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Laikapstākļi: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Sportā: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
| Kino: | 1943 1944 1945 - 1946 - 1947 1948 1949 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvārīs labot šo sadaļu
- 25. janvāris — Zviedrijas valdība Padomju Savienībai izdeva pēc Otrā pasaules kara uz Zviedriju atbēgušos 146 baltiešu karavīrus, no tiem 132 bija latviešu leģionāri. Karavīrus Liepājas ostā palaida brīvībā, taču jau pēc gada viņi visi tika arestēti, daži no tiem tika notiesāti, bet pieciem izpildīts nāves sods.
Februāris labot šo sadaļu
- 3. februāris — tagadējā Uzvaras laukumā notika pēdējā publiskā pakāršana Rīgā. Sods, pakarot, tika izpildīts 7 vācu ģenerāļiem, tajā skaita Holokausta Latvijā organizatoram Frīdriham Jekelnam.
- 14. februāris — dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, kuras darbību finansē un atbalsta valsts.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 19. aprīlis — Valkas apriņķis tika sadalīts divos mazākos apriņķos — Alūksnes apriņķī un Valkas apriņķī.
Maijs labot šo sadaļu
- 16. maijs — Rīgā notika LPSR IeM karaspēka Kara tribunāla sēde, kurā tiesāja Latvijas Centrālās padomes aktīvistus.[1]
Augusts labot šo sadaļu
- Latviešu diriģents Arvīds Jansons ieguva 2. prēmiju jauno diriģentu konkursā Ļeņingradā.
- 28. augusts — LPSR IeM Kara tribunāls piesprieda nāves sodu Latvijas Centrālās Padomes aktīvistam Eduardam Andersonam.
Novembris labot šo sadaļu
- 20. novembris — Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta "Jaunzemjos" Artura Čikstes vadībā tika nodibināts pirmais kolhozs "Nākotne".
Kultūra labot šo sadaļu
Mākslas filmas labot šo sadaļu
- "Dēli " (režisors Aleksandrs Ivanovs) [2][P 1]
Dzimuši labot šo sadaļu
- 7. janvāris — Pēteris Vasks, komponists
- 8. janvāris — Arnis Līcītis, aktieris (miris 2022. gadā)
- 6. aprīlis — Lolita Cauka, aktrise
- 4. jūnijs — Juris Rapa, tēlnieks (miris 2022. gadā)
- 8. jūnijs — Jānis Vaivads, politiķis
- 15. jūnijs — Alvis Vītoliņš, šahists (miris 1997. gadā)
- 20. jūnijs — Lāšs Vilks (Lars Vilks), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (miris 2021. gadā)
- 1. augusts — Līga Liepiņa, aktrise
- 9. augusts — Juris Kronbergs, dzejnieks un tulkotājs (miris 2020. gadā)
- 18. augusts — Jevgeņijs Drobots, Latvijas krievu inženieris un sabiedriskais darbinieks (miris 2021. gadā)
- 20. augusts — Sergejs Zaļetajevs, politiķis
- 31. augusts — Jānis Jurkāns, politiķis
- 18. oktobris — Andrejs Cīrulis, žurnālists un sabiedrisks darbinieks (miris 2019. gadā)
- 5. novembris — Jakovs Rafaļsons, aktieris un režisors
- 27. decembris — Jakovs Pliners, politiķis
Miruši labot šo sadaļu
- 30. janvāris — Mārtiņš Bīmanis, inženieris, LU rektors (dzimis 1864. gadā)
- 28. februāris — Eriks Ādamsons, rakstnieks (dzimis 1907. gadā)
- 10. jūnijs — Bernhards Bērents, jurists, politiķis (dzimis 1892. gadā)
- 23. augusts — Miervaldis Ādamsons, virsnieks (dzimis 1910. gadā)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ Uzņemta sadarbībā ar "Ļenfiļm".
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā, historia.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |