1690. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1690. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.
Pasaulē: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
Latvijā: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
Laikapstākļi: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
Sportā: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
Kino: | 1687 1688 1689 - 1690 - 1691 1692 1693 |
Valdnieki labot šo sadaļu
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.
Notikumi labot šo sadaļu
Nezināms laiks vai visa gada laikā labot šo sadaļu
- Rīgas Svētā Pētera baznīcai tika uzcelts jauns tornis baroka stilā, ar vairākiem kupoliem un galerijām, kas savā laikā bija visaugstākā koka konstrukcija pasaulē (smailes augstums 64,5 m).
Aprīlis labot šo sadaļu
- 9. aprīlis — Kandavas baznīcā pabeigta interjera ierīkošana. Tika uzstādīti altāra retabls, kancele un biktssols.
Maijs labot šo sadaļu
- 10. maijs — no plkst. 8 līdz 9 R. Bindenšū tiešā vadībā atjaunotajā Pētera baznīcas tornī uzlika sesto gaili un lodi. Lodē bijis ievietots raksts ar ziņām par R. Bindenšū un H. Henikes vadībā veiktajiem darbiem.
Statistiski dati labot šo sadaļu
Kultūra labot šo sadaļu
Zinātne labot šo sadaļu
Dzimuši labot šo sadaļu
- marts — Jāzeps Dominiks Puzina, Romas katoļu garīdznieks, Latgales-Piltenes bīskaps. (miris 1752).
- 23. novembris — Ernsts Johans Bīrons, baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (miris 1772).
Miruši labot šo sadaļu
- 16. decembris — Luīza Elizabete, Kurzemes princese, hercoga Jēkaba vecākā meita, kas 1670. gadā apprecējās ar Hesenes-Homburgas landgrāfu Frīdrihu II (dzimusi 1646).
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.