Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase. Pēc daudzu autoru domām žokļkājvēži ir polifilētiska organismu grupa.

Žokļkājvēži
Žokļkājvēži
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseŽokļkājvēži (Maxillopoda)
Iedalījums
Žokļkājvēži Vikikrātuvē

Morfoloģija labot šo sadaļu

Žokļkājvēžu galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t.s. salikto galvu. Pie galvas 2 pāri taustekļu. Pirmais no tiem ir bez zariem, parasti garāks par pārējām ekstremitātēm, otrais - divzarains. Mutes ekstremitātes ir labi attīstītas. Krūtis sastāv no 6 posmiem, retāk no 4-5. Pie katra posma ir 1 divzarainu kāju pāris, ko žokļkājvēži izmanto peldēšanai. Žaunu nav. Asinsrite stipri reducēta, vai arī tās vispār nav. Vēders slaids, posmots, bez kājām, sastāv no 4 segmentiem. Vēdera galā divzaraina dakšiņa - furka. Žokļkājvēžu attīstība notiek ar sarežģītu metamorfozi.

Ekoloģija labot šo sadaļu

Žokļkājvēži ir ļoti plaši izplatīti un dzīvo visdažādākajos apstākļos. Tie dzīvo jūrās un saldūdeņos, pazemes ūdeņos, daži — pat mitrajās liedaga smiltīs. Šie vēzīši ir sastopami gan bentosā, gan planktonā, gan okeāniskajos dziļumos. Daudzi žokļkājvēži ir parazīti.

Sistemātika labot šo sadaļu

Apakšklasē >6000s. Latvijā ir pārstāvētas 3 kārtas - Airkājvēži (Copepoda), Tekostraki (Thecostraca) un Karputis (Branchiura).

Klase Žokļkājvēži (Maxillopoda)