Žans Lanns (franču: Jean Lannes), Montebello pirmais hercogs (franču: duc de Montebello; dzimis 1769. gada 10. aprīlī, miris 1809. gada 31. maijā) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem. Napoleona personiskais draugs, kuram bija atļauts uzrunāt imperatoru uz "Tu".
Dzimis Gaskoņā, zemnieka ģimenē. 1792. gadā tika ievēlēts par brīvprātīgo bataljona virsseržantu (sergent-major). 1793. un 1794. gadā piedalījās kampaņās Pirenejos pret Spāniju, izpelnīdamies pulkveža (chef de brigade) pakāpi. Tomēr 1795. gadā, pēc Termidora apvērsuma, demobilizēts no armijas.
1796. gadā kā brīvprātīgais atkal iestajies karadienestā. Piedalījās Itālijas kampaņā. Tika ievainots 1796. gada novembra kaujā pie Arkolas tilta. Kopā ar Napoleonu cīnījās Ēģiptē. Kad Napoleons atgriezās Francijā, Lanns atbalstīja viņu 18. brimēra apvērsumā. Pēc apvērsuma Lanns tika iecelts par divīzijas ģenerāli. 1800. gada jūnijā franču armija Lanna vadībā guva spožu uzvaru Montebello kaujā.
1801. gadā Napoleons aizsūtīja Lannu par Francijas sūtni Portugālē. 1804. gadā Lannam tika piešķirta maršala pakāpe, un viņš atkal piedalījās karadarbībā. 1805. gada decembrī Austerlicas kaujā Lanns komandēja franču kreiso flangu. Tāpat Lanns komandēja franču spēkus Zālfeldas kaujā pret prūšiem. Lannam bija liela ietekme franču uzvarā pār krieviem 1807. gada jūnija Frīdlandes kaujā. 1808. gadā Lanns karoja Spānijā. 1809. gada 22. maijā Žans Lanns guva nāvējošu ievainojumu no nejaušas lodes Aspernas-Eslingas kaujā pret austriešiem un 31. maijā mira. Apglabāts Parīzes Panteonā.
- Манфред А. З. Наполеон Бонапарт. М.: Мысль, 1989. С.138.
- Тарле Е. В. Наполеон. М. Изд. Академии наук СССР, 1956. С.214.
- Харботл Т. Битвы мировой истории. Словарь. М.: Внешсигма, 1993. С.7,29,44,169,299,303,373,457,485.
- Чандлер Д. Военные кампании Наполеона. М.: Центрополиграф, 1999. С.68,78, 153,157,160,184,190,351,357-359,394,436.
- Лашук А. Гвардия Наполеона. М., 2003.
.svg){kind=small}
