Špics (vācu: Spitze) ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs. Raksturīgās pazīmes ir biezs, gaišs kažoks, ļoti bieži balts, stāvas, smailas ausis un smails purns. Aste parasti ir pacelta uz augšu un sagriezta ritenī. Špica tipa suņi ir piemēroti aukstam klimatam, tiem ir mitrumizturīgi kažoki, ar ļoti biezu pavilnu. Mazās ausis ir piemērotas tam, lai neapsaltu, ķepu apakšas špiciem apaug ar biezu vilnu, kas sargā ķepas no ledus un sniega.[1]

Špics
Sibīrijas haskijs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsSuņi (Canis)
SugaPelēkais vilks (Canis lupus)
PasugaSuns (Canis lupus familiaris)
Špics Vikikrātuvē

Špica tipa suņiem ir saglabājies savvaļas dzīvnieka raksturs, tie ir neatkarīgi, aizdomīgi, tie var būt agresīvi pret nepazīstamiem cilvēkiem vai dzīvniekiem, tādēļ to audzināšanā ir jāiegulda liels darbs. Piemēram, Karēlijas lāčusuni ir gandrīz neiespējami izaudzināt par sabiedrisku suni. Tajā pašā laikā ir špicveidīgie suņi, kas ir ļoti draudzīgi un sabiedriski, līdz ar to pilnīgi nepiemēroti sargāšanai, piemēram, Sibīrijas haskijs.

Izcelsme labot šo sadaļu

Par špicu izcelsmi nav daudz faktu, bet lielākā daļa špicu ir veidojušies Arktiskajos reģionos. Lai arī ārēji špics ir diezgan līdzīgs pelēkajam vilkam, arheoloģiski nav atrastas nekādas liecības par vilka un špica tiešu saistību. 5000 gadus veci fosilie špica kauli liecina par to, ka špics ir bijis sakrustojies ar vilku. DNS pētījumi ir apliecinājuši, ka ģenētiski špici ir vistuvākie radinieki pelēkajam vilkam, tādēļ zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka špici ir visvecākais suņu tips.

Vēl nesenā pagātnē, lai iegūtu vilkam līdzīgus suņus, špica tipa suņi tika krustoti ar vilkiem, tādā veidā ir radusies Aļaskas malamuta šķirne.

Pirms 3000 gadiem špica tipa suņi sāka migrēt no Arktikas uz Eiropu, Ziemeļameriku, Āziju un arī uz Āfriku. Šveicē ir atrasti seni špica tipa suņa kauli, kas ir 2000 gadus veci, neviens nešaubās, ka šie suņi ir bijuši priekšteči vācu špicam un shiperkem. Špicveidīgi suņi ir atrodami Sibīrijā un Mongolijā, vairāku gadsimtu laikā tie sasniedza arī Ķīnu un Japānu. Šie Āzijas senie špici kļuva par senčiem čau čau un akita suņiem.

Pielietojums labot šo sadaļu

Špica tipa suņi ir selekcionēti trīs dažādiem nolūkiem: medībām, ganīšanai un nartu vilkšanai. Lielākās šķirnes parasti ir domātas medībām, piemēram, Karēlijas lāčusuns vai norvēģu melnais aļņusuns, abi ir domāti lielu dzīvnieku medībām: lāčiem un aļņiem. Mazākas šķirnes kā somu špics un lundehunds ir paredzēti putnu un mazāku dzīvnieku medībām.

Vislielākās šķirnes, piemēram, Kanādas eskimosu suns un Grenlandes suns, bija paredzētas, lai vilktu nartas. Lielo šķirņu suņus šim nolūkam lietoja līdz 19. gadsimtam. Pamazām cilvēki sāka saprast, ka suņa izmērs nav noteicošs ilgstošai izturībai, tādēļ Sibīrijas haskiji, kas bija daudz mazāki un barības ziņā ekonomiskāki, ieņēma lielo suņu vietu kamanās gan Kanādā, gan Aļaskā. Skandināvijas ziemeļos sāmi kā kamanu suņus lietoja somu Lapzemes suņus

Špicu glītais izskats, tā biezais, mīkstais, bet tajā pašā laikā stingrais kažoks, ritenī rotaļīgi sagrieztā aste ir mudinājusi cilvēkus selekcionēt dekoratīvos špicus, piemēram, amerikāņu eskimosu špics, Aļaskas klikai špics, vācu špics, Pomerānijas špics un papillons.

Špica tipa suņi var tikt iedalīti dažādās klasēs, kā dekoratīvie suņi, ganu suņi, kamanu suņi vai medību suņi.

Galerija labot šo sadaļu

Akita  
Aļaskas haskijs  
Aļaskas klikai špics  
Aļaskas malamuts  
Amerikas akita  
Amerikāņu eskimosu suns  
Austrumsibīrijas laika  
Bắc Hà suns  
Činūks  
Čau čau  
Kamanu suns Čukotka  
Eirāzietis  
Grenlandes suns  
Hmongu bobteila suns  
Hokaidietis  
Indijas špics  
Islandes ganusuns  
Itāļu špics  
Japāņu špics  
Kajs  
Kanaanas suns  
Kanādas eskimosu suns  
Karēlijas laika
Karēlijas lāčusuns  
Kintamans  
Kisju  
Korejas džindo suns  
Labradoras haskijs
Lapzemes ganusuns  

Lundehunds  
Makenzijas riverhaskijs  
Norbotenas špics  
Norvēģu buhunds  
Norvēģu melnais aļņusuns
Norvēģu pelēkais aļņusuns  
Papillons  
Punduršpics  
Pungsans  
Rietumkrievijas laika
Rietumsibīrijas laika  
Ryukyu suns  
Sahalīnas haskijs
Samojeds  
Shiperke  
Sepalas Sibīrijas kamanu suns  
Sibīrijas haskijs  
Somu Lapzemes suns  
Somu špics  
Šarpejs  
Šiba  
Šikoku (suns)  
Vācu špics  
Vilku špics  
Ziemeļu inuitu suns
Zviedru aļņusuns  
Zviedru Lapzemes suns  
Zviedru valhunds  
Tai suns
Zerdava  

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Spitz Dog - Spitz Type Dog Breed Explained». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 2. aprīlī.

Ārējās saites labot šo sadaļu