Œ
Œ (œ) ir grafēma un ligatūra, ko veido burti "o" un "e". Viduslaiku un agrīnajā latīņu valodā burts tika izmantots, lai apzīmētu grieķu valodas divskani οι, un šādi tas tiek izmantots arī mūsdienu angļu un franču valodā. Franču valodā ligatūra tiek izmantota ne tikai no latīņu valodas aizgūtos vārdos, bet arī citos. "Œ" arī tiek izmantots sennorvēģu valodas mūsdienu ortogrāfijā, kā arī Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā, lai apzīmētu zemi vidēju noapaļotu patskani. Angļu runoloģijā "œ" izmanto, lai translitētu rūnu rakstu zīmi odālu (
), tāpēc šo burtu reizēm dēvē līdzīgi par otelu vai etelu (no ēðel — 'īpašums, senču mājas').[1] Mūsdienu britu angļu valodā bieži burta "œ" vietā tiek izmantots "o" un "e" atsevišķi, un ir tieksme izvairīties no ligatūras lietošanas, piemēram, vārdā diarrhoea (diarrhœa). Līdzīgi tiek darīts ar burtu Æ (æ).
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ John R. Clark Hall, 1962, A concise Anglo-Saxon dictionary, Cambridge University Press, p. 108, s. v. ēðel 'name of the rune for œ'.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Œ.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |