Ņenci (pašnosaukums: не, ненач, ненэй, ненэц, ненэйне), vēsturiski pazīstami arī kā samojedi, ir Eirāzijas ziemeļu apgabalu pamatiedzīvotāju tauta. Ņencu apdzīvotajā teritorijā atrodas Krievijas Federācijas Ņencu autonomais apvidus un Jamalas Ņencu autonomais apvidus. Agrāk pastāvējušais Taimiras (Dolganu—Ņencu) autonomais apvidus 2007. gadā reorganizēts par Taimiras Dolganu—Ņencu rajonu. Kopējais ņencu skaits ir apmēram 50 tūkstošu, apmēram 1500 «meža ņencu» mīt arī Hantu-mansu autonomajā apvidū.

Ņencu bērns tautastērpā
Ņencu apdzīvotās teritorijas: Ņencu autonomais apvidus, Jamalas Ņencu autonomais apvidus un bijušais Taimiras autonomais apvidus

Nosaukums labot šo sadaļu

Vēsturiskais ņencu nosaukums ir "samojedi", kas sākotnēji cēlies no viņu pašnosaukuma saamod vai saamid,[nepieciešama atsauce] kas krievu valodā pārveidojies par "самоядь" vai "самодь", vēlāk ar nievājošu pieskaņu kā "самоеды" — "pašēdāji". 20. gadsimtā pieņemts apzīmējums "ņenci", kas ir tautas autonīms un nozīmē "cilvēki".

Tradīcijas labot šo sadaļu

Ņenci nodarbojas ar ziemeļbriežu ganīšanu, zvejniecību un medībām. Lielā mērā saglabājuši savu tradicionālo dzīvesveidu, valodu un ticējumus.

Apdraudējumi labot šo sadaļu

Sakarā ar strauji pieaugošo gāzes un naftas ieguvi Jamalas pussalā, ir apdraudēta ņencu apdzīvotās teritorijas ekoloģiskā drošība un tradicionālās ziemeļbriežu ganību vietas.

Literatūra labot šo sadaļu

  • Andrei V. Golovnev und Gail Osherenko: Siberian Survival. The Nenets and Their Story. Cornell University Press, Ithaka/London 1999 ISBN 0-8014-3631-1

Ārējās saites labot šo sadaļu