Ļubova Ulanova (krievu: Любовь Михайловна Уланова; 1917—2007) bija padomju pilote un daudzkārtēja pasaules rekordiste, Sociālistiskā Darba Varone (1966).

Ļubova Ulanova
Уланова, Любовь Михайловна
Ļubova Ulanova
Personīgā informācija
Dzimusi 1917. gada 27. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Zolotonoša, Zolotonošas rajons, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 2007. gada 7. septembrī (90 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Latvija Latvija
Tautība krieviete
Nodarbošanās civilās aviācijas kapteine, pilote
Militārais dienests
Dienesta laiks Otrais pasaules karš (1944.—1945.)
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Sanitārā aviācija
Nodarbošanās lidotāja
Kaujas darbība nepiedalījās
Māsas Vera Ulanova

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimusi 1917. gada 27. jūlijā Zolotonošas pilsētā, absolvējusi vakarvidusskolu un strādājusi par grāmatvedi. Pēc skolas pabeigšanas iestājās pilotu skolā Tambovā. Strādāja par pilotu Habarovskā.

Otrā pasaules kara laikā atradās Viļņā bāzētās sanitārās aviācijas sastāvā (1944), Ulanova ar U-2 lidmašīnu aizveda ievainotos aizmugurē un tika apbalvota ar medaļu “Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941—1945”. Pēc kara strādāja Urālu civilās aviācijas pārvaldē Sverdlovskā. Kļuva par pasaulē pirmo sievieti- turbopropelleru lidmašīnas piloti un pirmo padomju sievieti turbopropelleru Il-18 lidmašīnas komandieri (krievu: Ил-18).[1]

Vēlāk kļuva pār Lietuvas civilās aviācijas pārvaldes eskadrilijas komandieri, Sverdlovskas un pēc tam Urālu civilās aviācijas pārvalžu daļas komandiera vietnieci. 1960. gada 27. aprīlī Ulanova bija inspektore lidmašīnas Il-18 avārijas laikā. Pateicoties Ulanovas neatlaidībai, tika identificēts patiesais katastrofas cēlonis — konstrukcijas trūkums, kas saistīts ar aizplakšņu leņķiem — un tika veiktas atbilstošas ​​izmaiņas šāda veida gaisa kuģu lidojumu rokasgrāmatā.

Pateicoties Ulanovai, vairāk nekā simts pilotu kļuva par augsti kvalificētiem pilotiem un lidmašīnas apkalpes komandieriem.

Kopš 1962. gada dzīvoja Rīgā, kur strādāja par pilotu instruktori Latvijas Civilās aviācijas pārvaldē, pēc tam par Il-18 un Tu-134 (krievu: Ту-134) tipa lidmašīnu eskadrilijas komandieri, izveidoja sieviešu Il-18 lidmašīnas apkalpi. Ulanova uzstādīja vairākus pasaules rekordus, tostarp attāluma rekordu — 1967. gadā oktobrī viņas vadītā apkalpe pirmo reizi padomju aviācijas vēsturē veica nepārtrauktu lidojumu ar lidmašīnu Il-18D pa maršrutu Maskava-Magadana 6270 km attālumā par 10 stundām un 17 minūtēm.[2]

1967. gada 16. oktobrī viņas vadībā tika uzstādīts pasaules lidojuma distances rekords sieviešu apkalpēm pa īsāko līniju starp diviem punktiem uz zemeslodes. No Simferopoles līdz Sahalīnai sieviešu apkalpe 7661 km garu distanci veica 12 stundās 12 minūtēs.

1969. gada 5. jūnijā Il-18 viņas vadībā uzstādīja 13 513 metru augstuma rekordu[1]

1973. gadā Ulanova absolvēja Ļeņingradas Civilās aviācijas akadēmiju.

1976—1988. gadā strādāja par pilotu instruktori PSRS vienīgajā kompleksajā lidmašīnas KTS-134B simulatorā, kas atradās Latvijas Civilās Aviācijas Pārvaldes (LCAP) mācību daļas ēkā Rīgas lidostā. Turklāt viņa vadīja nodarbības lidmašīnas Tu-134B simulatorā ar Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba kursantiem, mācot Tu-134 lidojuma pamatus un uzraugot lidojumus kluba kursantiem apmācības laikā.

Nomira 2007. gada 7. septembrī Rīgā 90 gadu vecumā un apglabāta Pļavnieku kapos.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Saites labot šo sadaļu