Karaliste
Karaliste jeb karaļvalsts (latīņu: Regnum) ir monarhijas paveids, kurā valda karalis vai karaliene.
Jēdziena izcelsme saistāma ar Kārļa Lielā vārda latinizēto versiju Carolus,[1] no kā atvasināts vārds "karaliste" ("Kārļa valsts"). Līdz 19. gadsimtam karalistes apzīmēšanai latviešu valodā lietoja vārdu ķēniņvalsts. Mūsdienās karaļa tituls ir saglabājies tikai nedaudzās monarhijās.
Vēsture labot šo sadaļu
Franku Karolingu dinastijai izmirstot, par austrumfranku karali 911. gadā ievēlēja Konrādu, 962. gadā karali Oto I Romā kronēja par Romas impērijas ķeizaru. Viduslaikos Romas pāvests un ķeizars piešķīra karaļa titulu atsevišķiem hercogiem, piemēram, Bohēmijas karalim (1204) vai Polijas karalim (1320). Starp Vīnes kongresu un Pirmo pasaules karu Eiropā nodibinājās Nīderlandes karaliste (1815), Beļģijas karaliste (1831), Grieķijas karaliste (1832), Itālijas karaliste (1861), Rumānijas Karaliste (1881), Serbijas karaliste (1882), Norvēģijas karaliste (1905) un Bulgārijas karaliste (1908).
Mūsdienu karalistes labot šo sadaļu
Eiropā labot šo sadaļu
Āzijā labot šo sadaļu
Āfrikā labot šo sadaļu
Okeānijā labot šo sadaļu
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 15 621. sleja.
Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |