Ģeostacionārā orbīta jeb GEO (no angļu: GEostationary Orbit) ir ģeosinhronā orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis kustas ar leņķisko ātrumu, kas vienāds ar Zemes rotācijas leņķisko ātrumu, un nemaina stāvokli attiecībā pret Zemes virsmu. Ģeostacionārā orbīta ir riņķveidīga un atrodas Zemes ekvatora plaknē aptuveni 35 786 kilometru augstumā.

Ģeostacionārā orbīta

Ar šīs orbītas specifisko īpašību, ka pavadonis visu laiku atrodas vienā punktā, skatoties no zemes, ir saistīts tas, ka ģeostacionārajā orbītā visbiežāk tiek izvietoti sakaru pavadoņi, meteoroloģiskie pavadoņi.

Orbītas augstuma aprēķināšana labot šo sadaļu

Saskaņā ar šādas orbītas mērķi, pavadonim jāgriežas sinhroni ar Zemi, t. i. jāizdara viens pilns apgrieziens ap Zemes centru diennaktī. Viens apgrieziens atbilst leņķim  . Diennakts ilgst 23 stundas 56 minūtes un 04,1 sekundes (= 86 164,1 s). No tā izriet šāds leņķiskais ātrums:

 

Šādam leņķiskajam ātrumam atbilst šāds centrtieces paātrinājums:

 

Vienīgais spēks, kas iedarbojas uz pavadoni ar izslēgtu dzinēju, ir gravitācijas spēks, galvenokārt no Zemes. Tāpēc centrtieces paātrinājums ir tieši šī spēka izraisīts paātrinājums:

    (kur   ir pavadoņa masa,   ir Zemes masa, bet   ir Gravitācijas konstante).

Novienādojot divas iepriekšējās paātrinājuma izteiksmes:

 

Izdalot  :

 

Mūsdienu zinātnei reizinājuma   skaitliska vērtība ir zināma ar daudz lielāku precizitāti, nekā katrs no reizinātājiem   un   atsevišķi. Reizinājumu   sauc par ģeocentrisko gravitācijas konstanti un tās vērtība ir  .

 

Lai uzzinātu orbītas augstumu, t. i. attālumu no Zemes virsmas, no orbītas rādiusa ir jāatņem Zemes ekvatoriālais rādiuss:

 

Ārējās saites labot šo sadaļu