Vikipēdija

Ēriks Emanuēls Šmits

Ēriks Emanuēls Šmits (franču: Éric-Emmanuel Schmitt; dzimis 1960. gada 28. martā) ir Beļģijas rakstnieks, dramaturgs un scenārists. Šmits raksta franču valodā.

Ēriks Emanuēls Šmits
Éric-Emmanuel Schmitt
Ēriks Emanuēls Šmits grāmatu salonā Parīzē 2010. gada 30. martā
Ēriks Emanuēls Šmits grāmatu salonā Parīzē 2010. gada 30. martā
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 28. martā (64 gadi)
Sainte-Foy-lès-Lyon, Rona, Francija
Pilsonība Beļģija
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstnieks, dramaturgs, scenārists
Valoda franču
Rakstīšanas laiks no 1991. gada
Žanri Daiļliteratūra, dramaturģija
Slavenākie darbi "Pilāta evaņģēlijs",
"Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi",
"Oskars un rozā dāma",
"Kad es biju mākslas darbs"
Augstskola École Normale Supérieure, 1985;
Ph.D., 1987.
Apbalvojumi Francijas Akadēmijas Lielā teātra balva (2001)
Gonkūra prēmija (2010)
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Šmita darbi izdoti daudzās valstīs, tie ir tulkoti 43 valodās. Viņa lugas iestudētas vairāk nekā 50 valstīs.[1]

Biogrāfija labot šo sadaļu

Ēriks Emanuēls Šmits dzimis nelielā pilsētā Sainte-Foy-lès-Lyon netālu no Lionas, Francijā. Viņa vecāki bija no Elzasas, strādāja par sporta skolotājiem. Bērnībā Šmits sāka mācīties klavierspēli un vēlējās kļūt par komponistu. Bet skolotāji bija pamanījuši viņa talantu uz rakstīšanu un mudināja viņu ar to nodarboties. Šmits uzrakstīja savu pirmo darbu 11 gadu vecumā, tomēr neturpināja nopietni rakstīt.[2]

Spēcīgu iespaidu bērnībā uz Šmitu atstāja teātris, kad māte viņu bija aizvedusi uz izrādi Sirano de Beržeraks (Cyrano de Bergerac) ar Žanu Marē galvenajā lomā. Sešpadsmit gadu vecumā Šmits sāka rakstīt ludziņas skolas skatuvei. Vēlāk viņš pabeidza vidusskolu Lycée du Parc Lionā, pēc tam augstskolu École Normale Supérieure Parīzē. 1987. gadā ieguva doktora grādu filozofijā par disertāciju "Didro un metafizika". Šmits vairākus gadus strādāja par pasniedzēju augstskolās.

Kopš 2002. gada Šmits dzīvo Briselē. 2008. gadā viņš ieguva Beļģijas pilsonību.[3]

Karjera labot šo sadaļu

1989. gadā, atrodoties kādā ceļojumā pa Sahāru, Šmitu pārņēma ticība, viņam radās mistiska sajūta, ka "viss ir pamatots" (tout est justifié). Un viņš, paklausot savai iekšējai balsij, nolēma mainīt savu dzīvi un nopietni pievērsties rakstniecībai.[4]

Karjeras sākumā Šmits darbojās dramaturģijas jomā. Pirmo lugu "Nakts Valonijā" (la Nuit de Valognes) viņš uzrakstīja 1991. gadā. Ar savu otro lugu Le Visiteur (1993) viņš jau kļuva pazīstams un saņēma divas Nuit des Molières balvas kā labākais autors.

Turpmākos gados sarakstīti darbi, no kuriem pazīstamākās ir lugas Golden Joe (1995), Variations Énigmatiques (1996), "Izvirtulis" (Le Libertin, 1997), Frédérick ou Le Boulevard du Crime (1998), Hôtel des deux mondes (1999), noveles "Milarepa" (1997), "Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi" (Monsieur Ibrahim et les fleurs du Coran, 2001), "Oskars un rozā dāma" (Oscar et la dame rose, 2002), romāni "Pilāta evaņģēlijs" (L'Évangile selon Pilate, 2000), "Kad es biju mākslas darbs" (Lorsque j'étais une oeuvre d'art, 2002), "Uliss no Bagdādes" (Ulysse from Bagdad, 2008), "Sieviete spogulī" (La Femme au miroir, 2011).

2001. gadā Šmits saņēma Francijas Akadēmijas Lielo teātra balvu (Grand Prix du théâtre de l’Académie Française), bet 2010. gadā Gonkūra prēmiju par stāstu krājumu "Koncerts eņģeļa piemiņai" (Concerto à la mémoire d'un ange).

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Romāni labot šo sadaļu

Noveļu un romānu cikli labot šo sadaļu

Le cycle de l'invisible

Le bruit qui pense

Īso stāstu krājumi labot šo sadaļu

Esejas labot šo sadaļu

  • Diderot ou la philosophie de la séduction (1997)
  • Journal d'un amour perdu (2019)

Mocarta operu tulkojumi labot šo sadaļu

  • "Figaro kāzas" (Les Noces de Figaro)
  • "Dons Žuans" (Don Giovanni)

Lugas labot šo sadaļu

  • "Nakts Valonijā" (La nuit de Valognes, 1991)
  • "Apmeklētājs" (Le Visiteur, 1993)
  • "Zelta Džo" (Golden Joe, 1995)
  • "Noslēpumainās variācijas" (Variations Énigmatiques, 1996)
  • L'École du diable (1996)
  • "Izvirtulis" (Le Libertin, 1997)
  • "Frederiks vai Noziegumu bulvāris" (Frédérick ou le Boulevard du Crime, 1998)
  • Hôtel des deux mondes (1999)
  • Le Bâillon (2000)
  • "Tūkstots un viena diena" (Mille et un jours, 2001)
  • "Oskars un rozā dāma" (adaptācija teātrim) (Oscar et la Dame rose (pièce de théâtre), 2003)
  • "Mazie laulību noziegumi" (Petits crimes conjugaux, 2003)
  • "Pilāta evaņģēlijs" (adaptācija teātrim) (L'Évangile selon Pilate (pièce de théâtre), 2004)
  • "Jūtu tektonika" (La tectonique des sentiments) (2008)
  • Kiki van Beethoven (2010)
  • Un homme trop facile (2013)
  • The Guitrys (2013)
  • La trahison d'Einstein (2014)
  • Georges et Georges (2014)
  • Si on recommençait (2014)
  • Le joueur d'échecs (2014) (pēc Stefana Cveiga noveles Schachnovelle)
  • L'Élixir d'amour (2015)
  • Hibernatus (2015)
  • Vingt-quatres heures de la vie d'une femme (2015) (pēc Stefana Cveiga noveles Vierundzwanzig Stunden aus dem Leben einer Frau)
  • Libres sont les papillons (2016) (pēc Leonarda Gerša lugas Butterflies Are Free)
 
Ēriks Emanuēls Šmits Comédie de Picardie, Amjēnā, 2008. gada 25. oktobrī

Filmogrāfija (nepilna) labot šo sadaļu

Šmits ir arī scenārists vairākām filmām un TV seriāliem. Pēc viņa darbu motīviem uzņemtas ne mazāk kā 30 filmas, tai skaitā:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Son site officiel».
  2. ↑ «Qui est Eric-Emmanuel Schmitt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. septembrī. Skatīts: 2013. gada 7. oktobrī.
  3. ↑ «Ils sont devenus belges». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 7. oktobrī.
  4. ↑ «Eric-Emmanuel Schmitt Dramaturge et romancier français». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. septembrī. Skatīts: 2013. gada 7. oktobrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ēriks_Emanuēls_Šmits&oldid=3922104"