Ēmunds Vecais

Ēmunds Vecais (Emund den gamle) bija Zviedrijas karalis no 1050. gada līdz 1060. gadam. Ēmunds bija Ūlofa Klēpja karaļa ārlaulības dēls. Sāka valdīt Zviedrijā pēc sava pusbrāļa Ānunda Jākoba nāves lielā vecumā, tāpēc ieguvis iesauku Vecais.

Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā.

Ēmunds centās atdalīt Zviedrijas baznīcu no Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa pakļautības. Ēmunda laikā tika precīzi noteiktas Dānijas un Zviedrijas robežas. Dānijas varā palika Skone, Blēkinge, Hallande.

Ēmunds bija pēdējais Upsālas dinastijas karalis. Brēmenes Ādams raksta, ka viņa dēls Ānunds Ēmundsons tika noindēts sirojumu laikā Zviedrijas ziemeļos, tā izbeidzot Upsālas dinastiju. Nākamais Zviedrijas karalis bija no Stēnkilu dinastijas.

Priekštecis: Ānunds Jākobs

Zviedrijas karalis 1050. gads - 1060. gads

Pēctecis: Stēnkils